Rīga - Berlīne

Otrdien Berlīnes sirdī, pretī holokaustā noslepkavoto ebreju piemineklim un pāris simt metru no Brandenburga vārtiem tika atklāt piemineklis nacionālsociālisma vajātajiem homoseksuāļiem. Viņu bija daudz, pēc oficiālajiem datiem ap 50,000. Septiņi tūkstoši zaudēja savas dzīvības savas seksuālās orientācijas dēļ (un kādam vēl šķiet, ka seksuālā orientācija ir "izvēle"?). Pieminekļa atklāšanā piedalījās Vācijas kultūras un mediju lietu ministrs, Bernd Neumann kā arī Berlīnes mērs, Klaus Wowereit. Abi savās runās pieminēja to, ka diemžēl tieši šai cilvēku grupai vajāšanas nebeidzās arī tad, kad Vācijā bija kritis nacionālsociālisms. Bija jāpaiet vēl vairāk nekā 20 gadiem pirms Rietumvācija atcēla pantu par homoseksuālu darbību kriminalizāciju (DDR to neatcēla vispār). Bija jāpaiet 63 gadiem pirms apvienotajā Vācijā tapa šis piemineklis. Diemžēl pēdējais koncentrācijas nometni pārdzīvojošais gejs mira 2005. gadā, nesagaidījis šo dienu. Viņa atmiņas tika citētas atklāšanas laikā - atmiņas par to, kā viņa acu priekšā nometnes sargi sarīdīja savus suņus, kas visu acu priekšā saplosīja cilvēku. Cilvēku, kas bija gejs, un acu liecinieka pirmā mīlestība.
Visi, kas teica runas piemiekļa atklāšanas ceremonijā pieminēja to, ka diemžēl vēl šodien homoseksuāļi tiek diskriminēti un vajāti savas seksuālās orientācijas dēļ. 86. pasaules valstīs homoseksualitāte ir krimināli sodāma. 7 valstīs tiek izmantots nāvessods. Vēl daudzās citās valstīs homoseksuāļiem tiek liegta vai apšaubīta pulcēšanās un vārda brīvība, tiek apšaubītas viņu tiesības būt tādiem, kādi viņi ir. Daudzās valstīs homoseksuāliem cilvēkiem nav iespējas veidot juridiski atzītas ģimenes.
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis sestdien notiekošo gājienu par vienlīdzību dēvē par "izvirtības propagandu". Savukārt RD deputāts Almers Ludvigs ir izteicies, ka gājiens "mestu izaicinājumu 11. novembra krastmalas "dziļi simboliskajai nozīmei un radītu morālu kaitējumu rīdziniekiem"" (tieši kuriem rīdziniekiem? Visi Mozaīkas valdes locekļi ir rīdzinieki...).
Esot Berlīnē, klausoties vakardienas uzrunas un lasot par šo pasākumu šodienas Vācijas presē, ziņas no Latvijas šķiet gan groteskas, gan smieklīgas un nožēlojamas. Kas ir tādi Ārgalis un Ludvigs, ar kādām tiesībām viņi atļaujās tā runāt par saviem līdzpilsoņiem, par savas pilsētas iedzīvotājiem, par savu algu maksātājiem? Vai viņi šos vārdus spētu atkārtot acīs skatīdamies Berlīnes mēram, kurš ne tikai ar skaistiem vārdiem atklāja pieminekli, bet arī pats pirms dažiem gadiem publiski pateica, ka ir gejs - "un tā ir labi"? Un vai viņi tiešām iedomājās, ka Latvijas galvas pilsētas izaugsmi un attīstību nodrošinās tikai heteroseksuāli, fanātiski kristīgi, baltai rasei piederoši ārieši ar zilām acīm un atņirgtiem zobiem?
Ir sāpīgi saprast, ka mums laikam vēl ilgi būs jādzīvo provinicālisma pīļu dīķī kamēr atvērtas un daudzveidīgas pilsētas kā Berlīne attīstās par pasaules metropolēm.
Linda