Par ticību

Šodien saņēmu garu, ar roku rakstītu vēstuli no pensionāres, kura man gribēja pateikt, ka esmu noklīdusi no Dieva ceļa bet, ka ar lūgšanām varu to atkal atrast. Tas, ka esmu lesbiete, viņasprāt varētu būt saistīts ar manu senču grēkiem - līdz ceturtajai paaudzei.
Visu cieņu šai pensionārei. Viņai nepietrūka drosmes man rakstītajā vēstulē norādīt savu vārdu un adresi. Es pat nevaru atcerēties otru gadījumu kad kāds cilvēks, kas tik viennozīmīgi ir pret Draudzības dienu un gājiena ideju man to pasaka tik tieši, neslēpjoties aiz interneta nikiem vai anonīmām īsziņām. Paldies viņai par to. Es viņai noteikti atbildēšu.
Pateikšos par vēstuli bet pateikšu, ka nevaru viņai piekrist - aiz daudziem iemesliem. Viens varētu būt tāds, ka viņa jauc veco un jauno derību. Visi citāti, kurus viņa piesauca un kas bargi nosoda homoseksualitāti ir ņemti no vecās derības. Vecā derība, manuprāt, ir viena traka grāmata, kurā tiek gan aprakstītas, gan attaisnotas masu slepkavības, terors, izvarošanas, nodevības un bērnu nogalināšana. Ja mēs dzīvotu pēc vecās derības "morāles", tad mēs nedzīvotu tiesiskā valstī. Savukārt Jēzus, cik stāsta jaunā derība, nekad nevienu sliktu vārdu nepateica par homoseksualitāti. Par laulības pārkāpšanu gan. Par visādām citām sliktām cilvēku īpašībām arī. Bet, pats galvenais, Jēzus runāja par mīlestību un par to, ka ta ir lielāka par visu, pārvar visu. Viņš arī teica, ka katrs bērns nāk šajā pasaulē tīrs un nevainīgs. Bez četru paaudžu grēku nastas uz saviem pleciem.
Es neesmu īpaši ticīgs cilvēks. Es esmu kristīta un iesvētīta, un savienību ar manu sievu svētīja ev. lut. baznīcas mācītājs. Tomēr, arvien vairāk nonāku pie atziņas, ka baznīca (vienalga kura, katoļu, ev. lut. vai kāda cita) ir cilvēku radīts pasaules lielākais varas koncentrāts, tāda kā mega korporācija kuras uzdevums gadsimtiem ilgi ir bijis cilvēkos iedzīt bijību un paklausību, radīt cilvēkos vainas un grēka apziņu, apspiest sievietes, apspiest cilvēku seksualitāti un kaisli - vārdu sakot, valdīt pāri cilvēkiem.
Neticu cilvēku radītiem mītiem - labākajā gadījumā tie ir metaforas, kas liek mums aizdomāties par garīgākām lietām. Tomēr, Jēzus vēsts man ir gana skaidra un simpātiska. Lielākais par visu ir mīlestība. Tāpēc neviens baznīckungs, nedz Pujāts, Vanags vai Brūveris, neviena dievbijīga pensionāre un neviens divkosīgs LPP aktīvists man nevar atņemt pārliecību, ka taisnība ir mūsu pusē. Ka aizstāvēt cilvēku mīlestību un vēlmi veidot savu un savu tuvāko dzīvi labāku nevar būt "grēks". Ka palīdzēt tiem, kas ir vientuļi, izstumti, nokaunināti, nobijušies, bēdīgi ir humāns un cilvēkcienīgs uzdevums. Un tad jau ir pilnīgi vienalga vai cilvēks to dara tāpēc, ka viņš tic, ka viņam tā liek rīkoties Dievs vai tāpēc, ka viņš tā uzskata par pareizu pēc savas iekšējās vērtību skalas.
Linda