Mēs dzīvojam ne pārāk lielā valstī. Pirms pāris dienām apspriedu to kādā darba intervijā. Šeit taču visi visus pazīst. Nākt praidā, piedalīties Draudzības Dienās nozīmē, ka gandrīz garantēti iekļūsi kādā televīzijas ziņu pārraidē vai ieraudzīsi sevi kāda laikraksta pirmajā lapā... Iespējams, ka ne viens vien potenciālais Draudzības Dienu dalībnieks tieši šo apsvērumu dēļ izvēlas palikt mājās. Priekš kam man zīmēties?
Bet varbūt tomēr ir kāds svarīgs iemesls.
Mēs dzīvojam heteronormativitātē. Kā saka, defoltā tiek pieņemts, ka cilvēks vienmēr un visur ir heteroseksuāls. Mēs to redzam ik dienas sev apkārt – reklāmās, filmās, ziņās un tenku žurnālos. Pasaulē, kur defolts ir heteroseksuālitāte, cilvēkam ar savādāku seksuālo orientāciju ir vai nu jācieš klusu vai „jāzīmējas”. Vidusceļa taču nav. Tiklīdz „nezīmējies” tā darbojas defolts.
Kad iegādājies datoru vai mobilo telefonu, vai tu pielāgo to savām vajadzībām un savai gaumei? Vai atstāj to defoltā? Vai vienmēr klausies sample music savā Ipod (vai kāds nu digitālās mūzikas nesējs ir tavā rīcībā) vai tomēr ieraksti tur dziesmas pēc savas gaumes? Vai tavs telefons zvana ar tādu signālu, kāds tam bija iestatīts, kad izņēmi to jaunu no kastītes?
Taču ir jomas, kurās spītīgi izvēlamies dzīvot defolta pasaulē. Vai patiešām neko negribas mainīt?
Manuprāt, ir skaidrs – jo vairāk cilvēku neslēps savu homoseksualitāti vai biseksualitāti un nebaidīsies parādīties Draudzības Dienu pasākumos un pašā gājienā, jo ātrāk mainīsies sabiedrības attieksme, jo pēkšņi izrādīsies, ka kāda rūdīta homofoba strādīgais un izpalīdzīgais kaimiņš vai vienmēr pret viņu laipnā pārdevēja pārtikas veikalā pieder šai cilvēku grupai, ko homofobs tik ļoti bija pieradis nīst, pat nedomājot, ka šis naids skar cilvēkus no viņa ikdienas dzīves. Kad aiz termina „seksuālās minoritātes” parādās šie reālie cilvēki, homofobam paliek arvien grūtāk turpināt nīst, kliegt, protestēt un kaitēt.
Varbūt tu esi kāds radinieks, ko homofobs mīl, vai kolēģis, ko homofobs ciena? Tu vari palīdzēt homofobam mainīties, neslēpjoties no viņa.
Ja esi sabiedrībā pazīstama seja, tu vari palīdzēt mainīties simtiem vai pat tūkstošiem homofobu. Sorry, mīļās slavenības un tautā mīlētās sejas, kas vēl aizvien slēpjas – Kārlis Streips nevar mūžīgi stiept šo nastu viens pats.
Kristīne Garina
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru