Par datumiem

Arī nākamgad notiks Draudzības dienas - 2009.gadā plānojam rīkot pirmo trīs Baltijas valstu praidu. Ārzemēs, arī Igaunijā un Lietuvā, par šo pasākumu daudzi jau priecājas, un grib uzzināt tieši kuros datumos tas notiks lai jau laicīgi uzrunātu politiķus, rezervētu biļetes un saplānotu atvaļinājumu. Un te sākas problēma. Gribējām kā līdz šim - rīkot Draudzības dienas jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Izrādās, tieši šajā nedēļas nogalē notiks Eiropas parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanas. Tātad šis laiks neder, visi būs aizņemti citur. Arī iepriekšējās nedēļas tākā neder, jo risināsies vēlēšanu kampaņas un nevienam politiķim neinteresēs mūsu vēstījumi. Savukārt rīkot Draudzības dienas pēc Jāņiem arī ir slikti, jo tad Latvija un arī daudzas citas Eiropas valstis dodas atvaļinājumā, un būs grūti pieaicināt kādu pašmāju un ārvalstu politiķi kaut vai uz gadskārtējo politisko diskusiju. Nu tad, rīkojam ātrāk - kā ļoti piemērotu datumu atrodot 17. maiju vai starptautisko dienu pret homofobiju. Drošības pēc nolēmām pārbaudīt vai šajā dienā (no 15.-17. maijam, jo 17. maijs ir svētdiena) nav plānoti kādi valstiska mēroga svētki kā tas notika šogad - dabujām mainīt Draudzības dienu datumus jo Rīga gatavojās NATO valstsvīru uzņemšanai un policija teica, ka nepietikšot resursu.
Izsūtījām jautājumu par datuma piemērotību uz visām pusēm. Saņēmām vairākas atbildes kas apliecināja, ka vismaz pagaidām nekas liels un nozīmīgs netiek plānots. Tomēr viena atbilde krasi atšķīrās no pārējām, proti tā no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Šī atbilde ir tik fantastiska, ka nevaru to necitēt:
Katru gadu maija mēnesī tiek plānota virkne pasākumu, kas ir veltīti ģimenisko vērtību popularizēšanai, piemēram, pagājušajā gadā visas Latvijas pašvaldības maija mēnesī (jo īpaši nedēļas nogalēs) organizēja ģimenes stiprināšanai un popularizēšanai veltītus pasākumus – talkas, koncertus, izstādes un citus aktīvus ģimenes atpūtas pasākumus. Piemēram, ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu un piedalīšanos šogad 24. maijā notika Ģimenes svētki Rīgā, no 23. – 25.maijam Ķīpsalā - izstāde „Bērnu pasaule 2008”, kurus atspoguļoja plašsaziņas līdzekļos.
Ministrija ik gadu aicina pašvaldības, kā arī komersantus aktīvi atbalstīt un atzīmēt ģimenes mēnesi, visus pasākumus iedzīvotāju ērtībai apkopojot ministrijas mājas lapā un popularizējot medijos – gan TV, gan laikrakstos u.c. Tādejādi Ģimenes mēnesis būtu uzskatāms par valstiski svarīgu pasākumu kopumu.
Līdz ar to uzskatām, ka maijs kopumā nav piemērots mēnesis Draudzības dienu/Baltijas praida rīkošanai, tādēļ iesakāms izvēlēties šim pasākumam citu laiku, piemēram, jūlijā vai augustā.
Ar citiem vārdiem valsts iestāde atļaujās pateikt, ka daļa valsts iedzīvotāju netiek pieskaitīti pie tiem cilvēkiem, kuriem ģimene ir vērtība, ka daļai ģimeņu šajā valstī, un daļai bērnu, vajadzētu klusi noiet malā un noskatīties kā citi svin svētkus. Acīm redzot BĢL ministrijai pilnībā ir pagājis secen mūsu šīgada Draudzības dienu sauklis - ka ģimenes ir dažādas, bet mīlestība ir viena. BĢL ministrijai neinteresē un nerūp tie bērni, kas aug viendzimuma ģimenēs, un kuriem pienāktos tādas pašas tiesības uz juridiski drošu vidi kā citiem bērniem. BĢL ministrijai neinteresē tās ģimenes, kuras Latvijā netiek atzītas par ģimenēm, kuras nebauda nekādu valsts aizsardzību, kuras ir juridiski nepasargātas. BĢL ministrijai arī neinteresē tas, ka pēc visiem statistikas datiem Latvija ierindojas absalūtā Eiropas topā kad iet runa par neiecietību un homofobiju - un neuzskata par vajadzīgu pievērst jebkādu uzmanību 17. maijam kā starptautiskajai dienai pret homofobiju.
Ir nožēlojami, ka cilvēkiem, kas vada ministriju, kuras uzdevums ir rūpēties par visām ģimenēm, un visiem bērniem, ir šādi uzskati. Ir nepieļaujami, ka viņi šos uzskatus tik krasi pauž, paši pat nenojaušot kāds efekts ir viņu vārdiem.
Un ko darīt mums? Rīkot Draudzības dienas augustā? Bet tad taču kliegs Pujāts, jo 15. augusts ir katoļu svētki, un kliegs Visu Latvijai un NSS, jo 23. augusts ir nacionāli svētki un piemiņas diena. Ko darīt mums, kuri (tā taču sanāk?) neesam nedz kādas ģimenes locekļi, nedz ģimenes vērtību cienītāji, nedz ticīgi, nedz patrioti, nedz.... cilvēki? Mums tad laikam vajadzētu meklēt kādu "piemērotu datumu", kādu tautas aizmirstu nedēļas nogali kad mēs klusi un nevienam nemanot varētu pastaigāt pārsimts metrus pa slēgtu pilsētas teritoriju. Ka tik kāds mūs neierauga, un neiedomājas, ka redz - otru cilvēku. Sev pavisam līdzīgu.
Linda