Kopenhāgena!

Arī Dānijas galvas pilsēta rīko savu praidu, jau kuro gadu no kārtas. Tas nav tik grandiozs kā Stokholmā, un man paliek tā silti ap sirdi. Iedomājos, ka tieši šada izmēra draudzības dienas varētu notikt pie mums Rīgā pēc nedaudziem gadiem. Rātslaukums uz nedēļu pārvērsts par "praida laukumu"- tur vienu nedēļu saslietas teltis kurās darbojas dažādu organizāciju, politisku partiju un uzņēmumu pārstāvji - katrs, kas nāk garām var saņemt dažnedažādu informāciju, aprunāties par kādu sev interesējošu tēmu vai pierakstīties dažādiem pasākumiem. Turpat blakus ir maza skatuvīte, uz kuras vakaros notiek koncerti, bet pa dienu ik pa brīdim risinās kāda diskusija, bet pa starpām "dīdžeis" spēlē mūziku. Kam sagribās, tas padejo, daži to dara basām kājām. Kas vēlas var piesēst praida laukuma kafejnīcā, baudīt dāņu alu vai Kolombijas kafiju un vērot ko dara citi. Patīk, ka šajā laukumā iegriežas dažnedažādi cilvēki - garāmejošs pensionāru pāris, sieviete ar riteni un bērnu, kas ielikts riteņa vagoniņā, jauns panks, biznesa ļaudis. Visi šķiet ļoti relaksēti, saulīte mūs silda. Piektdienā novērojām skaļu demonstrācijas gājienu, kas lēni nogāja gar praida laukumu. Gājienā piedalās pārsvarā melnā tērpti, jauni cilvēki kas izsauc visādus grūti uztveramus saukļus. Man paskaidro, ka tā esot anarhistu grupa, kura protestē pret to, ka praids kļuvis pārāk komerciāls. Arī tāds viedoklis šeit pastāv - un nevienu tas īpaši nesatrauc. Policiju nekur neredzu, tikai kārtības sargus, kas palūdz aiziet tālāk kādam vīram, kas uz "dejas grīdas" grib kaisīt graudus Rātslaukuma baložiem.
Šodien būs gājiens caur Kopenhāgenas ielām, esot pieteicies rekorda liels skaits dalībnieku - pāri tūkstotim. Pirmo reizi piedalīsies armijas pārstāvji, un mūsu saimnieki šajā ceļojumā, Amnesty International. Esam saposušās, varavīksnes atribūtika ir pa rokai - iesim gājienā, iesim svinēt cilvēku dažādību un krāšņumu. Jo, kā rakstīts uz Amnesty krekliņiem - Love is a human right.
Linda