Dzīve laukos

Man ir tā privilēģija šo vasaru pavadīt Latvijas laukos - tikai vienu vai divas dienas nedēļā nākas aizšaut līdz Rīgai un kaut ko nokārtot. Esot laukos skats uz dzīvi izmainās, iestājās cits ritms un lietas, kas pilsētā šķiet ĻOTI svarīgas šeit kaut kā zaudē savu nozīmi. Svarīgāk taču ir skatīties kā bezdelīgas baro savus mazuļus un stārķis lido pāri šķūnim kārtējos varžu meklējumos. Šogad laukos ieradies tāds brīnums kā interneta pieslēgums. Tas ir gan labi, gan mazāk labi. Starp mazāk labajiem efektiem ir tas, ka pie manis atnāk dažādas ziņas. Piemēram par t.s. politiskās partijas "Visu Latvijai" satraukumu par to, ka viņi, lūk, nonākuši vienā komandā ar Mozaīku. Ārprāts, ārprāts, ko tagad domas viņu atbalstītāji?
Pirms pāris dienām lasīju skaļos lozungus, ka VL pieprasa Mozaīkas izslēgšanu no biedrības "Par tautas tiesībām", bet šodien VL jau paspējusi paziņot, ka tomēr palikšot biedrības biedri. Jautājums par referendumu esot svarīgāks, bet "homoseksuālisma propagandu VL aizliegšot tad, kad būs nonākusi pie varas". (Tas tā forši, vai ne, principā pieteikt karu organizācijai, ar kuru esi iesēdies vienā laivā!)
Varu pastāstīt, ka Mozaīkas valde nolēma piebiedroties biedrībai (PTT), kuras mērķis ir panākt pozitīvu rezultātu 2. augusta referendumā par tautas tiesībām atlaist nekompententu Saeimu, pēc tam, kad bijām saņēmuši laipnu uzaicinājuma vēstuli. Apspriedām šo jautājumu valdes sēdē, konstatējām, ka mūsu mērķis redzēt Latviju patiesi demokrātisku un tās politiķus godprātīgus sakrīt ar PTT mērķiem un nopriecājāmies par to, ka acīm redzot Latvijā eksistē politiski spēki, kas nebaidās ar mums sadarboties un mūsos pat saskata sabiedrotos.
Lai gan mēs zinājām, ka PTT līdzdarbojās homofobiski un rasistiski noskaņotā VL tas mums nelika šaubīties par to, ka biedrība ir pietiekoši leģitīma un tās mērķis gana svarīgs lai to atbalstītu.
Es ceru, ka VL histērija bija vētra ūdensglāzē, kas aprimsies tikpat ātri cik tā sacēlās. Šāda rīcība vienīgi varētu kalpot tiem ciniķiem, kas cer, ka referendums izgāzīsies un, ka viņi varēs turpināt tikpat nodevīgi un nekompetenti vadīt valsti kā līdz šim, bez mazākā riska zaudēt savas siltās vietiņas pie siles.
Tajā pat reizē Raiva Dzintara, Imanta Parādnieka un co. skaļie paziņojumu liecina par to, cik tomēr grūti ir šajā valstī dzīvot ar atšķirīgu seksuālo orientāciju un to neslēpt - šis faktors tiek celts gaismā un izmantots kā ierocis pret cilvēku visabsurdākajā situācijā kurai nudien nav sakara ar to, kurā cilvēkā es iemīlos un ar ko dzīvoju kopā. Protams, Mozaīkas iesaistīšanās politiskas dabas jautājumā apgāž populāro priekšstatu par gejiem un lesbietēm kā cilvēkiem, kas par to vien domā kā seksu, bet kuru pārliecība nekādā ziņā nevarētu sakrist ar "patriotiski" un "tiesiski" domājošajiem heteroseksuāliem latviešiem. Sorry. Var. Atkal nāksies pārvērtēt savus aizspriedumus - ja tas ir pa spēkam.
Pa to laiku kaķis laiski izstiepas uz lieveņa, stārķis aizlido ar pilnu kuņģi un vēl dzīvas palikušās vardes kurkst saulītē pie dīķa. Ir vasara, Latvija zaļo un zied un patiesībā - ja paskatās mazliet tālākā nākotnē - vai nav pavisam vienalga ko kādi pajoliņi sludina un pieprasa? Pasaule tamdēļ neapstāsies, cilvēku tieksme pēc taisnības un labākas dzīves nerimsies un visi ļaudis, homo vai hetero vai kaut kur pa vidu, tikpat lielā mērā var pagriezt savus degungalus pret sauli un izbaudīt šo mirkli.
Linda